Garlaicība ir viena no svarīgākajmām lietām mūsu dzīvēs, taču mūsdienās reti kurš ir kādreiz garlaicībā sakarā ar tehnoloģijas attīstību. Kāpēc mums tā ir tik svarīga un kāpēc tās mums vairāk nav? Šajā rakstā es pētīšu garlaicības būtību un tās savstarpējo saistību ar mūsdienu tehnoloģijām.

Manā izpratnē garlaicība ir process kad cilvēks atrodas apkārtnē kurā tam trūkst intereses vai izaicinājuma. Cilvēks pats par sevi pilnībā klusumā nespēj atrasties, jo domas pašas nāk prātā. Nav tāds domātājs kurš pats rada savas idejas, bet gan idejas pašas nāk pie tevis un cilvēks veic tikai izvēles. Tas nozīmē, ka esot šajā garlaicībā, cilvēks ir piespiests sadzīvot ar šīm domām, jo nav citas lietas ar kurām šīs domas tas varētu slāpēt. Cilvēks klusumā, izolēts no digitālā trokšņa, spēj dziļāk iegrimt savās domās un atklāt savas patiesās vēlmes un grūtības. Tomēr, ar pastāvīgu piekļuvi tehnoloģijām, mēs bieži izvairāmies no šiem brīžiem, izmantojot ierīces kā aizvietotāju īstenās garlaicības izjūtai.

Klausoties savu vecvecāku un citu gados cilvēkus runājam, esmu novērojis, ka daudzi no tiem daļu savu laiku ir pavadījuši garlaicībā. Salīdzinot ar saviem vienaudžiem, šķiet, ka reti kurš atzīst sevi par garlaicības upuri. Tehnoloģiju ietekmē tas nav pārsteigums. Mūsdienās gandrīz katram ir savs skārienjūtīgais telefons, internets un dators. Ļoti reti kad tu satiksi kādu jaunieti kurš nelieto nevienu no šīm lietām. Ejot vien pa ielu, redzēsi, ka pilns ar cilvēkiem skatās savās ierīcēs ar noliektām galvām. Kāpēc pavadīt savu laiku šajā pasaulē, ja ir cita pasaule kurā ir viss ko tu esi vienmēr vēlējies? Tā kā mums katram ir vienmēr pieejams superdators savā kabatā, kas piedāvā visa veida izklaidi un informāciju, ar garlaicību reti sanāk satikties. It īpaši kad ir izstrādātas aplikācijas, kas ir radītas, lai speciāli zagtu tavu uzmanību ar advancētiem algoritmiem. Tomēr, šis komforts nāk ar savu risku liecina statistika.

Tādad visas tehnoloģijas ir sliktas un mums tās ir jāmet laukā? Nē, tehnoloģijas ir nesušas šai pasaulei arī savus labumus. Ar tehnoloģiju palīdzību cilvēce ir – spējusi izstrādāt modernākas zāles slimību ārstēšanai; automizēt procesus, kas savādāk cilvēkam manuāli būtu jādara; attīstīt transportēšanos pa pasauli; atvieglot komunikāciju ar citiem; utt.. Nekas nav balts vai melns, katrai lietai ir savi plusi un mīnusi, tai skaitā tehnoloģijām. Ir viegli kritizēt visus pārējos un vainot pasauli visās savās neveiksmēs kamēr es pats mājās sēžu savā dīvānā, bet situāciju tas diži neuzlabos. Jāpieņem tas, ka ar kādu labumu nāks līdzi arī savs sliktums un mums katram ir jāspēj uzņemties atbildību par savu izvēli.

Personīgi es turpināšu lietot tehnoloģijas, taču neiedzīvošos tajās tik dziļi, ka aizmirstu par īstās pasaules būtību. Ir jāatceras, ka tehnoloģijas ir tikai rīks, nevis mērķis. Svarīgi ir nezaudēt saikni ar realitāti, cenšoties iegūt dzīvesveidu, kas balansē starp digitālo pasauli un īsteno dzīvi. Garlaicība ir iespēja apzināties sevi un savas vēlmes – nezaudēsim šo iespēju, pamestot to digitālās izklaidēs.